Jau kārtējo reizi. Atskatoties pagātnē uznāk kauns. Par savu rīcību. Un to cik biju čīkstelīgs mazs emo puika. Bet nu par to īpaši daudz nav jārunā. Savādāk atkal. Dievs pasarg. Sākšu vēl vairāk čīkstēt :D
Kā jau lielākai daļai cilvēku, kas ir piedzīvojuši 21.gs. miju man nav bijusi tā patīkamākā bērnība. Bet tāda dzīve. Interesanti. Ka cilvēki, kam ir bijusi normāla bērnība, bez vardarbības, dzīves trūkumā, vai sabojātām attiecībām ar vecākiem/ vai vecāku starpā, manā pieredzē gandrīz vai nav. Vai tā ir 20. un 21. gadsimta vaina? Jeb tikai cilvēka nepilnības, ko esam centušies labot, bet kaut kā īsti nav sanācis? Tehnoloģija progresē. Arvien ātrākos tempos pietam. Bet šķiet. Ka cilvēks nekur uz priekšu netiek. Mēs vēljoprojām balstāmies uz veco, ko esam sasnieguši un lai gan it kā varam saskatīt nākotnes perspektīvas, bet vai cilvēcei ir nākotne? Vai ir kur attīstīties? Varbūt karš Ukrainā varētu pat būt raksturojams, kā cilvēcei par labu esošs? Lielākā daļa sabiedrības līdz Ukrainai dzīvoja ilūzijās, ka viss ir forši jauki pūkaini, ja neskaita iekšpolitikas lietas un ekonomikas stāvokli dažādās valstīs un sociālajos slāņos. Un lai gan daudzkur pasaulē notika un vēljoprojām notiek protesti pret valdošo iekārtu, tas vienkārši populārākajos publiskajos medijos nav ticis atspoguļots, jo pretestība vienā pasaules galā, var iedvesmot citus sacelties. Tas nav ekonomiski izdevīgi. Un tā. Lielākā daļa dzīvo miera ilūzijā jūtoties pilnīgā drošībā. Ukraina. Tur savukārt ir savādāk. Šo protestu var pilnībā novelt tikai uz iekšpolitikas sekām un ārpolitikas spiedienu. Tā būtu tā kā cīņa par demokrātiju un kapitālismu, ko redzam mūsdienās. Tāpēc tas ir jāzin. Bet. Līdz ar seperātistu darbībām Ukrainā un to, ka drīz vien tur visticamāk iesoļos Krievijas karaspēks Eiropai tiek atgadināts, ka miers nav patstāvīgs un varbūt novērsīs domas no tā, kas ir mazsvarīgs un mēs pievērsīsimies svarīgākām vērtībām nekā popmūzika un brendu apģērbs, padomāsim nedaudz vairāk par saviem tuvākajiem un varbūt iemācīsimies nedaudz vairāk par mīlestību un dzīvi. Varbūt atnāks apziņa. Ka "Ukraina" var notikt jebkur. Nedaudz muļķīgas. Varbūt. Iespējams. HVZ. Sazin kādas pārdomas darba laikā, kamēr ALISE tiek atjaunināta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru