Ir jābūt kam vairāk. Kādam iedvesmas mirklim, kad jūti. Nu jā. Tagad jāiet, jāraksta, jādara. Bet cik ļoti tas atbilst patiesībai? Vai pats neesmu kļuvis par nodevēju savām domām mēģinot sevi piespiest nodarboties ar tiem pašiem atdzejojumiem vien? Vai dvēseli var izprast un izkopt tāpat vien ar centību un sīvu darbu? Vai varbūt vienīgais, kas patiesi ir cilvēkam vajadzīgs - ir viņš pats, kas viņu dzen uz priekšu. Saka. Ka labi rakstnieki, daudz lasa un raksta dienu dienā lai izkoptu savu prasmi. Bet tomēr. Vai to pašu var attiecināt uz dzeju? Nu. Ar laiku, cilvēks var iemācīties vairāk. Labāk izjust kā veidot saikni ar lasītāju, bet tas tomēr... man kaut kā nepatīk. Cilvēka dvēseles spontānums un skaistums nedaudz zaudē spožumu, ja uz to paskatās uz ko tādu, kas iegūts tikai ar darbu. Bet no otras puses. Tas ir vēl pat daiļāk. Ja cilvēks ir sevi ielicis un veltījis sevi, kam tādam, lai to apgūtu un iemācītos līdz galam, šīs pūles vien jau šo to nozīmē un padara cilvēku labāku. Esmu savas iedvesmas strupceļā un nezinu, kur tālāk griezties. Es nejūtos pareizi piespiežoties uz atdzejojumu veikšanu, bet tai pašā laikā vēlos to darīt, lai sevi izkoptu, pat ja nav vēlmes... interesanti. Cik gan bieži cilvēks pats ar sevi nonāk nesaskaņā un konfliktā mēģinot pieņemt lēmumu. Bet tomēr arī. Lēmums nav tik ļoti svarīgs, kā pati rīcība. Un vai tad tāpēc šis raksts netop? Tāpēc, ka es rīkojos nedomājot par sekām?
Muļķīgi. Ir cilvēki. Es tai skaitā. Bet mēs dosimies uz priekšu. Un tikai laiks rādīs. Kam, ko lemts sasniegt. Vai nu tas ir ķēniņa tronis, vai kaste zem tilta, kuru par mājām saukt. Bet mūsu rīcība izlems visu, kam būs nākt.
Nesaprotu. Vai esmu kaut cik gudrāks kļuvis no visas šīs te "gudrās" muldēšanas (nu labi. nemaz tik gudra laikam nav heh :D ), bet kaut kādu pašrefleksiju tomēr esmu veicis. Un tā arī ir rīcība.
Nu tad, ko lai saka. Vēlu veiksmi rīkoties un pieņemt pareizos lēmumus.
Eh. Piespiedos tomēr un uzrakstīju arī atdzejojumu. Lai jums ar tiek. Paspīdzinat sevi vēl nedaudz palasot :D
Ak jel. Laikam pačakerēšos pēc tam ar secību visu. Bet jau zajebal (atvainojos) viss pesimisms, ko sajūtu no tā mazā stulbā idiota, kas to visu iepriekš rakstīja. Kādam derētu atgriezties laikā un sadot viņam pa purnu, lai saņemas un uzaudzē pautus. But... I guess all is in the progress :D
And I can't manage to write a s*** :D:D:D nu ko. Vismaz pakavēju Jums laiku :P
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru