Jaunatne mūsu ak šī. - atdzejojums nr.9.

Sekojoši. Uz doto brīdi jūtos nedaudz tizli. Nogulēju darbu. Bet nu kam negadās. Still. Tizla sajūta. Nu neko darīt. Strādāšu nevis no 8 līdz 12, bet no 9 līdz 13. Gadās. Par savām kļūdām ir jāmaksā.
Un lai justos nedaudz mazāk tizli, būs vien jādara kaut kas, kaut nedaudz produktīvs (wot darbs saucas), so yeah. Atdzejojums nr.9. Oriģināls atkal jau - eh - Angļu valodā.
Pašu dzejoli rakstīju ceļā uz Lielvārdi. Vai Rīgu. Nav svarīgi. Bet vilcienā, klausoties šo:

Pats dzejolis savā ziņā bija kā protests. Vairāk gan pret sevi. Bet tomēr savā ziņā pret sabiedrību. Par šo bezatbildīgo īstermiņa domāšanu un resursu izsaimniekošanu, kas notiek mūsdienās. Sak. Kāda jēga tač kādam ko atstāt, ja agri vai vēlu visi mirs. Tad jau labāk nodzert. Nu labi. Varbūt ne gluži. Bet sajūta, ka tas vēljoprojām turpinās ir. Lai gan jāatzīst. Varētu būt sliktāt. Kaut gan. Tā ir konstante. Vienmēr var būt sliktāt. Vai tas nozīmē, ka mums būtu jāsamierinās ar to, ka nav tik slikti cik varētu būt? Nezinu. Atkarīgs. Ja mēs varam ko mainīt un esam gatavi ieguldīt šo smago darbu, kas nepieciešams lai to darītu, tādā gadījumā nē. Mēs nedrīkstam klusi sēdēt rokas klēpī salikuši. Vara ir mūsu rokās. Un šo varu mēs tikai nododam sevis izvēlētiem pārstāvjiem saeimā. Bet šī vara - tā ir mūsu, tautas vara. Republika kā nekā esam. Varētu sākt kā tāda arī izturēties.


Youth.

We - the youth,
Future of this land
So many - just like the sand
But who? how many?
Shall be taken by the sea,
Lost for eternity?

But who? How many?
Which shall remain?
On the shore, to once lost - pride regain?
Who'll stand amongst - those in pain?
And battle on,
For our rights and freedoms.

We - the youth.
Future forgers of this land,
Don't forget, just where you stand,
For sooner or later,
It shall be ours,
This land corrupted - by silly lies


Jaunatne.

Mēs - jaunieši,
Šīs zemes nākotne.
Cik daudz mēs esam,
Gluži kā smiltis.
Bet cik daudz un kuri,
Jūrā pazudīs mūžībai lemti.

Kurš? Un cik daudz?
Kas paliks?
Krastā atkal cīņu veikt,
Zaudēto cieņu lai atgūtu?
Kas stāvēs līdzās?
Tiem, kam sāp.
Un turpinās cīņu,
Par mūsu tiesībām un brīvību.

Mēs - jaunatne.
Kalve - šīs zemes nākotnei.
Neizmirstat visi,
Kur Jūs esat,
Jo agri vai vēlu,
Tas viss būs mūsu,
Šī zeme -
Muļķīgiem meliem piesārņota.