pirmdiena, 2014. gada 26. maijs

Atdzejojums nr.3. Tumsai aptverot.


Neliels apraksts šim dzejolim. More or less. Centīšos. Jo atmiņa klibo, pēc patstāvīgas vielu lietošanas arī ir nedaudz notrulināta. Diemžēl. But, that's life ain't it? Ir jāsamierinās ar pagātni, jo nu ko tur vairs mainīt. Atliek tik uz priekšu iet un neaizmirst, kur iepriekš pakritām.
Tātad.
Par dzejoli. Kas tas tāds un ko tas dara heh. Nu... Jau sen. Sen. sen. Kaut kad jau 6. klasē es atceros, kā man prātā iešāvas viena frāze - As darkness surounds us all. Tikai šī viena frāze. Es, ka ar to būs saistīts viss mans mūžs. Nu kind of. Un tā gadu pa gadam. Līdz es atradu vēl vienu rindiņu un sapratu, ka šī frāze būs iesākums manam magnus opum. Manam dzejolim, kam būs dzīvot mūžīgi. As darkness surrounds us all, our prayers towards light we direct. Jāatzīst, ka šī gan nav tāda versija, bet... šis ir vismaz, kas tāds pie kā es mērķtiecīgi esmu centies strādāt. Nu cik nu. Bet aptuveni. Vismaz to nav pārāk liels kauns rādīt plašākai publikai. Bet lietas, kas man pielec tikai tagad. Ka tajā laikā frāze atspoguļoja manu garīgo stāvokli (nu kā jau tas bieži ir, kad vairāk strādā zemapziņa rakstot šādas lietas) un tā man tiešām šķita ka ir. Visa pasaule ir pret mani un man apkārt ir tikai tumsa. Un otrā frāze man arī tā ienāca prātā, kad situācija kļuva nedaudz labāka. Viss ir saistīts un ja izseko savai domu ķēdītei, mācoties izlasīt pat mazās nejaušās domas var iemācīties daudz jauna par sevi. Mana problēma savukārt vienmēr ir bijusi pārāk liela dzīvošana manā galvā un pārāk maza dzīvošana realitātē, kas savukārt iezīmējas manās sociālajās iemaņās. Nu ko. Dzejolis -

Tumsai aptverot

Tumsai aptverot mūsu dzīves,
Gaismā glābiņu meklējam mēs,
Aklie tikmēr tās aprites lēš,
Un tu - bērns,
tumsā dzimis,
Ko gaidi?
Vai domā, ka austot rīta gaismai -
Dzīve būs pilna,
Gaismas un prieka?
Vai arī sapņot grasies tu?
Par pilnmēness nakti,
Un tumsas glābiņu?

As darkness surrounds
As darkness surrounds us all,
In light do we seek mercy.
While the blind try to see,
Just where the darkness begins to flee.
And you -
Child.
Born in darkness,
What is your wish?
Where do you stand?
Just what do you think?
Of the life ahead,
After the morning weave.
Will you enjoy,
The morning light, being joyful and happy?
Or will thy pray,
For the everlasting night?


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru