Par dzejoli - oriģināls tapis angļu valodā, braucot vilcienā, atrodoties dzēruma stāvoklī, bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par sevis un iekšējā spēka meklējumiem. Centieniem pārvarēt slikto un cerēt uz to labāko. Mēģinājumu pilnveidoties, jo mācas virsū melnais un šķiet ka nu atkal kārtējo reizi, es neesmu spējis pats sevī ieklausīties un sev paklausīt. Bet. Arī tas ir jāiemācās. Neteiktu, ka man tas tagad vēl baigi īpaši izdotos, bet vismaz esmu vairāk iemācījies "sevi" sadzirdēt.
Šai tumsā,
Manā gaismā,
Nezināmais dzīves noslēpums.
Šīs sāpes, ko redzu,
Atbrīvo dusmas,
Kas tur gūstā.
No kārdinājumiem spēt,
Atturēties vajag,
Un sadzīvot ar sevi,
Savu iekšējo tumsu,
Mums jāspēj.
Šīs - mūsu - dzīves,
Tās ir kā vērtas,
Neaizmirstamas.
Uz gaismu,
Ir jātiecas.
Un tumsā,
Lai ļaunais aizmirstas.
Ar gribas spēku,
Uz priekšu jātraucas.
Lai laicīgai baudai,
Varētu nepadoties.
This darkness, my light,
Unknown secret of eternal life,
Pain, I see,
Releases all anger,
Held within me.
To resist all tempation,
And coexist with our inner darkness,
We must insist,
Our lives are something -
That's not to be missed!
To light,
May you pray.
And in darkness -
It shall decay.
And with our will,
We must say nay!
To the pleasures of life,
So seemingly great.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru